20.06.1930 - 20.06.2012 - Di Serhildana Gelīyź Zīlanź da, Tevkujīya Gelīyź Zīlanź Ji Bīra Me Naēe...
Partīya Demokrat a Kurdistan - Xoybun
P D K - XOYBUN
20.06.1930 - 20.06.2012
Ez, li ser navź Malpera ; www.pdk-xoybun.com ź, www.xoybun.com ź ū li ser navź Partīya Demokrat a Kurdistan - Xoybun ź, Roja 20.06.1930, di Serhildana Gelīyź Zīlanź, pīroz dikim... Žehīdźn Serhildana Gelīyź Zīlanź, Žehīdźn Kurdistanź, yźn berīya vź demź ū yźn hetanź īro, bi bīr tīnim ū tevkujīna Gelīyź Zīlanź, Žermezar dikim...
Kurdistanīyźn Hźja :
Tekožerźn Kurd, wekź her demź, di Serhildana Gelīyź Zīlanda jī, xwastine Kurdistanź, ji bin Dagirkerī yź, Rizgar bikin. Wekź, hemźn Serhildanźn Kurdistanź, vī demź jī, Komara Tirk, ji bo Dagirkerīya xwa bimežīne, bi źrižźn hovane, źrižź Serhildana Gelīyź Zīlan kirine ū bi hezaran Kurd kužtine, Gundan žewitandine, malan xirav ū wźran kirine, Kudan bi dara zorź, bi Koēberī yź (Surgun) derbeder kirine... Dibź em, kirinźn hemu dagirkerźn Kurdistane, ji bīr nekin...
Li gorīya dewletź rojźn 19 ū 20ź Hezīran sala 1930 an kurźn Kor Hiseyin Paža ū Emīn Paža li Cildiran ū Bazīdź ji hidūt derbazź Tirkīyayź dibin xetźn Telxrafź di ēetīnin ū tźne gelīyź Zīlanź, davźjin ser nehīya Zīlanź. Esker ji Erdīžź hereketź gelīyź Zīlan dike. Navbera Erdīžź ū Gelīyź Zīlan 20 km ye. Kurźn Kor Hiseyīn Paža ū Emīn Paža davźjin ser Erdīžź.
Žer di navbera eskerźn komara Tikīyayź ū Kurdan da derdikeve.
Em dīsa ēewa berpirsīyarź dewletź dibźjin bi wī awayī qise bikin : „Di roja 29.06.1930 an da, siet 02.45 an da qefleyek ižqīya, bi qasī 200 siwarī ū 80 peya davźjin ser qereqolźn Surbaxan ū Noržźn. Bi qasī 25 esker winda bū ne. Ižqīya makīnelī tifingek sivik, 2 sandoq cepxane, 2 heywan ū telefonek dibin.“
Kolorduya nehan li gora emrź serdarź umūmīya sereskerīyź roja 02.07.1930 an vī emrī dide : „ Ižqīya di bin idara lawźn Kor Hiseyīn Paža ū Emīn Paža da bi qasī 350-400 kes li hźla gundźn Sofī Mistefa, Kanī, Romika Jorī, Ēaqirbeg, Gurgure, Xaēli, Koru, Xirabźbiēūk ū Ēawīž da ne.“
„Hźla Gelīyź Zīlan, ižqīya di bin idara Seyīt Resul da bi qasī 400 kes tź texmīn kirin. Di Gelīyź Zilan da li dora gundźn Žūrik, Susok, Kadir, Esker, Minewer, Sivik, Axi, Dedelī ū Žeytanava ne. Si gund ū temamīyź gundźn hźlź alīkarź ižqīya ne.“
„Hźla Ēildiran, Di bin idara Usiv Evdal ku ji Iranź ketiye welatź me, ēend kes hene hź nayź zanīn. Ev koma ižqīya jī li dora gundźn Ēilīyajerīn, Žźxromī, Alīkelź, Xaēan, Qeymez ū Žźxsicū da ne. Kifž ū ežkere bū ye ku li bakūrź hźlź di navbera hidūd ū Tendūrekź da Xalidź Xelikanī ū Tozoyź Melikanī cī girtine. Mexseda wan eve ku alīkarīya ižqīyayź gelīyź Zīlan bikin.“
„Ižqīya ji dūr va bi tifingan berik dibarīnin ū direvin. Gundźn li hźla mintiqa serhildanź ku alīkariya van ižqīyan dikin tź bi temamī bźne žewitandin, kavil ū kambaxkirin. Hizretź Merežal emir daye ū dixwaze ku ižqīya sax were girtin.“
„02.07.1930 an da li mintiqa kolordīyź ev hereket hatin kirin : Gundźn Kaymez, Xaēan, Kolesor, Ēilī ū Osmanī ji jor va bi firokźn žer hatin bimbe kirin. Gundźn Patnosź bi bimbe ū tifingźn makīneli tźne berik barandin.“
„Roja ēarź Temūzź sala 1930 an, siet di navbera 02,50 ū 07.00 an da ižqīya hicūmź qereqolźn Bźlukbažī, Qerebūrūn ū Qeyabūrun ū hawīdorź gundź Tacbūrūn kirin. Di nava van ižqīyan da Ihsan Nūrī, Bro Heso Tźlī ū Evdilqadir hene. „
„ ! 5 ź Temūzź li cepeyź Ežref Beg ji 500 kesan zźdetir ižqīya hetine imha kirin ū kužtin. Li mintiqa alaya suwarī, ižqīya iltica kiri ye. Li vź hźlź ji gundīyan ji sedan zźdetir mźr, jin ū zarok ū 150 ąyan zźdetir heywan, 6 hesp ketine dest. Bi temamīya heywanźn vź hźle hatine civandin.“
„ ! 8 ź Temuzź firokźn žer ežīreta Xelikan ji jor va bimbe kirin. Ji ežīreta Xelikan 18 insan ū heywanek, ji ežīreta Tozo 6 mźr, mirī ū 5 jin birindar, 7 heywan hatine telefkirin. „
„21 ź meha Temīzź, di nav du rojan da ežīreta Xelikan ji jor va bi firokan hatin bimbe kirin. 25 mirī, hewēend jī birīndar ū gelek heywanźn xwe windakirin.“
„25 ź Temuzź, Mifreza Derwźž Beg li dora Erdīžź hinek kesźn ku xwe di nav dar ū keviran da vežartibūn girt, belź ji kesźn girtī zaftir kes jī sedem xwestin birevin hatin kužtin. Bi qasī 200 heywan jī hatine sitandin ū li Erdīžź teslīmź komisyonź kirin.“
„29 ź Temuzź, Derwźž Beg bi mifreza xwe va ku li Gelīyź Zīlan ji bo paqijkirinź wezīfe girtī ye melayź gundź Papūžkin ku yekź sebebź serhildanź bū ū pź ra 4 kesźn dī mirī girtī ye. Ji xeynź wan 9 tifing ū bi qasī 700 heywan hatine civandin.“
„2 ź meha Tebaxź, Mifreza Derwźž Beg li gundźn Koēköprü, Gurgurbaba ū Pertaqź nihźrī ū di žikeftźn dora van gundan da bi Heso ra kesek nenas kužtī xiste destan. Dīsa jinźn ku di van žikeftan da xwe vežarti būn xiste dest.“
„Zozanźn Oramarź ji jor va hatin bimbe kirin. Di dehź meha Tebaxź da Mifreza Derwźž Beg ižqīyayźn bi nav ū deng Siltan, Usiv, Kasim, Tahir, kurmamź Kor Hiseyīn Kasim ū Mihyedīn kužtī kirīye dest. Gundźn Žereflī ū Meral žewitand ū bi qasī 30 sīlehan xiste dest.“
Ēewa em li dibīnin ku tižtźn berpirsīyar ū kumandarźn dewletź bixwe dibźjin li hźla Gelīyź Zīlan, Patnos, Erdiž, Ēildiran, Bazī ū Diyadīnź ēira insanan tź kirin, gund tev tźne žewitabdin ū wźrankirin, mal ū heywan tźne talankirin. ~ź talankirin ū qirkirinź dewlet dibźje ū ne kesek din. Bi rastī zilm ū zordestī, bź wijdanī ū bź imanī hź gelek xirabtir bū ye.
Em niha parīyek ji gotinźn resmī derkevin ū kurt li ser qetlīama Gelīyź Zīlan bisekinin. Kumandarźk esker bi navź Deriźž Beg me di gotinźn rismī de jī dīt ku ēewan ji insanetīyź derketīyź, di Gelīyź Zīlan da zarok ū zźē, jin ū kesźn kal, xort ū zilaman qetil kirī ye, tazī ū birēī, li ser berf ū baranź, li ber xezeb ū tofanź hižtī ye. Malźn wan, xanī ū qīyandinīyźn wan talan kirī ye, heywanźn wan bi zorź sitandīyź, bi qetlīama insanan tźr nebū ye, heywanan jī qetil kirī ye. Gundan žewītandī ye, kavil ū wźran kirī ye, dilź wī rihet nebū ye ji jorva bimbe daye kirin, kevir li ser kevirź nehižtī ye. Insanźn zarok, jin ū kal, kesźn bź sīleh, bź guneh ū bź mecal, heywanźn bź zar ū ziman ku ji alīyź vī sereskerź hov ū wehž va hatine kužtin kesek jimara wan nizane.
Jimarźn ku ji alīyźn berpirsīyarźn komara nū va hatine ežkerekirin ū raporkirin min hin ji wanan li jor nivīsand. Belź ev jimar ji deveyź guh e. Jimarźn rastī kes nizane. Kes nizane ēend zarok , jin ū kal di žikeftan da hatin bimbe kirin. Kes nizane li serź ēol ū ēīyayźn Gelīyź Zīlan, di newal ū daristanźn Gelīyź Zīlan da ēend kesźn Kurd hatin qirkirin. Ležź wan būn qismetź gur, hirē ū heywanźn hovźn wek seresker Derwž Beg.
Li ser her bostek axa Gelīyź Zilan nalīna hestīyan bilind dibe. Her bostźk axa Gelīyź Zīlan bi xwīna jin, zarok, kal ū xortźn Kurd hatīye avdan. Ava newala Gelīyź zīlan ji xwīna Kurdan sor bū ye. Īro di gelīyź Zīlan da gundźn gelīyź Zīlan žahīdź zindī ne kū li gelīyź zīlan ēī bū ye. Kesźn ku ji wź demź hź sax mane kźmin. Belź kesźn ku mane ji hźja jī ji tirsa Derwźž Begź bź īman newźrin kula dilź xwe ū qetlīama Derwež Beg bīnin zimźn. Kudera gelīyź zīlan bźte kolan ji bin axź, hestīyź insanan, barut ū berikźn Derwž Beg derdikevin.
Gelīyź Zīlan ji alīyź komarź va hat tarūmarkirin. Kźsźn sax man ji Gelīyź Zīlan hatin nefīkirin. Gelīyź Zīlan ji insanan hat valakirin. Gelīyź Zīlan ū hawīdor ma ji gur, hirē, beraz ū heywanźn hovźn ra ku ev heywanźn hov ji Derwźž Beg bi wicdantir ū gelek qanctir ū ažtir li ser erd ū axa gelī disekinīn ū disekinin.
Hezar salź, Dagirkerźn Kurdistan ź, Bav ū Kalź me, bi žiklźn Curbe-cur kužtine. Dema em, Kurdistana mezin, ēź nekin, ewźn hīna, Hezar salźn din jī, me ū Zarokźn me, bi žiklźn Curbe-cur, bikujin. Divź em, dawī li žež devletźn īro, ''1-Tirkiye, 2-Īran, 3-Żraq ū Kuweyt ź, 4-Surīye, 5-Azarbeycan ū 6-Lūbnanź '', bīnin Ēend Welatźn Gelźn Arī lź dijīn, tevź Nexžź Kurdistan ź bikin ū wekź Īmparatorī ya Medya yź, Kurdistan mezin, ēź bikin. Ū pažź jī, emź Kurdistana Piroz, bikin Kele ya Demokrasī yź...
Hun, bi xźr hatin. 
Her Bijī, Kurd ū Kurdistan. 
Ev malper, herī bash, bi Avant Browser, tź xuyakirin...
Download !!! 
